Sākums / 05
Īsas piezīmes saglabā to, ko kopsavilkums pazaudē: pauzi, kļūdu mērījumā, atsevišķu teikumu vai lēmumu atgriezties.
Piezīme 01 · astotā līnija
Gaidījām lietus beigas un pirmoreiz pamanījām atšķirību starp atzīmēm. Lēna pārbaudīja augstumu pēc trim atlikušajām skrūvēm. Vecākā piezīmē bija cits attālums. To neizdzēsām: atstājām abus skaitļus un pievienojām skici. Pētījums reizēm sākas ar atteikšanos izvēlēties ērtāko skaitli.
Piezīme 02 · zemais krasts
Bija kļuvis redzams vēl viens pakāpiens. Tas bija tīrs, bez gaidītās dūņu malas. Pierakstījām ūdens līmeni un atgriezāmies augšējā laukumiņā. Pēc stundas gaisma mainījās un tīrā mala vairs neizcēlās. Fotogrāfijas nav; ir zīmējums ar novērotāja atrašanās vietu.
Piezīme 03 · sausais kanāls
Pirmais pie sijas dzirdēja dūkoņu, otrais tikai pilienus. Samainījāmies vietām, bet skaņa neatgriezās. Vakarā gribējās to nosaukt par halles īpašību. Dienasgrāmatā palika mazāks apgalvojums: viens cilvēks dzirdēja īsu, zemu skaņu. Ar to liecība beidzas.
Piezīme 04 · stacija
Uz apakšējā laukumiņa ārpus lietus sniedzamības gulēja sausas lapas. Viena apgriezās, kamēr zīmējām ieeju. Iemesls palika nezināms. Šeit maršruts beidzās; tālāk piekļuve bija slēgta. Uzzīmējām tikai redzamo daļu un tālo gaiteni skicē atstājām tukšu.
Piezīme 05 · ziemeļu mala
Pie meža vairs nedzirdējām viens otra soļus. Putns aiz klajās joslas joprojām skanēja skaidri. Saša gribēja iet tālāk, Marina — atpakaļ pie pēdējās atzīmes. Izvēlējāmies atzīmi. Otrajā mēģinājumā pacēlās vējš un atšķirība pazuda. Vakarā dienasgrāmatā ierakstījām: arī atgriešanās ir maršruta daļa.